/Bimbambols: Futbolistu Top6

Bimbambols: Futbolistu Top6

Gada izskaņa ir laiks dažādu topu un simbolisko izlašu veidošanai. Viedoklis šajā jautājumā ir gan futbola speciālistiem, gan līdzjutējiem, žurnālistiem un ekspertiem. Publicējam Latvijas interneta vidē plaši pazīstamā Bimbambola versiju par 2018. gada Latvijas  labākajiem futbolistiem.

1. A. Vaņins
Labākais, stabilākais izlasē. Izmuka no kauna Gibraltārā, kur otrajā puslaikā stāvēja Šteinbors. Izlasē ielaisto vārtu statistika gana normāla, nav īpaši vainojams pie izlases problēmām, drīzāk pat palīdzēja neiekulties vēl bēdīgākā ainā. Nospēlēja arī savu lomu gada vienīgajā izlases patīkamajā mirklī – uzvarā pār Igauniju, kas kopā ar neizšķirtu Lietuvā dāvāja mums Baltijas kausu. Pašā gada sākumā vēl bija “Zurich” (labākais klubs, kurā spēlē kāds mūsu futbolists) pamatvārtsargs, bet tad gan vietu zaudēja, jaunajā sezonā nospēlēja vien pāris kausa mačus un puslaiku Superlīgā. Diemžēl, ar šo pietiek gada labākajam.

2. K. Dubra
Būtu bijis gada futbolists, ja vien viņa kā kapteiņa “RFS” sezonas otrajā pusē nebūtu sabrukusi. Jāatzīmē, ka “RFS” arī nespēlēja Eirokausos, kausu arī nepaņēma. Toties sezonas sākumā, kad “RFS” brauca visiem pāri, Dubra bija komandas līderis, guva vairākus svarīgus vārtus. Izlasē bija viens no labākajiem – spilgtākais mirklis – vārti pret Lietuvu, kas arī iecementēja Baltijas kausa izcīnīšanu. Nevar daudz pārmest arī par visām pārējām spēlēm izlasē (spēlēja visu laiku), jo ne jau aizsardzība bija mūsu lielā problēma.

3. V. Jagodinskis
Izlasē izveidoja stabilu aizsardzības centra pāri ar Dubru, un, kā jau minēju, centra aizsargiem pie izlases nebūšanām ir maz, ko pārmest. Ielaisto vārtu skaits izlases spēlēs šogad ir tāds, kas būtu ļāvis izskatīties cienīgi, ja vien pienācīgi būtu arī situši iekšā. Tāpat kā Dubra, NL nospēlēja no zvana līdz zvanam. Gada sākumā bija stabila vērtība rumāņu augstākās līgas klubā “Politehnica”, kad pievienojās “Ventspilij” – arī tur. Turklāt, “Ventspils” sezonas otrā daļa bija gana laba.

4. R. Ozols
Te visu izsaka statistika, tituli un viņa loma tajos, galvenā trenera Skripņika atziņa, ka kopā ar Bajenko bija labākie komandā. Gaidīsim izlasē.

5. D. Rakels
Loma “Riga” komandā, piedalījās ar nozīmīgu ieguldījumu sezonas otrās puses dominancē. Gada sākumā paspēja aizvadīt 12 spēles un gūt vārtus Polijas Superlīgā. Arī izlasē nepalika bešā, gūstot svarīgus vārtus Kazahstānā. Vairāk spilgtu epizožu izlasē gan nebija.

6. A. Karašausks
Gaidīts jau tika daudz, daudz vairāk. Arī iespējas dotas. Liepājā sezonu neiesāka spilgti, lai gan noteikti ne slikti – bija pāris vārti, vairākas labas un svarīgas līdzdalības svarīgos vārtos. Kazahstānā spēlēja atbilstoši. Izlasē tomēr savu golu iesita, radīja cerību pret Andoru mājas spēlē, kurā, manuprāt, Miksu pieļāva kļūdu, neliekot Karu sākumsastāvā, un vēlāk, kā minimums, no 2. puslaika sākuma. Manuprāt, aizvadīja aktīvu, kvalitatīvu spēli Gruzijā, kur izlaidām neizšķirtu šaubīgas pendeles dēļ. Kara bija ļoti aktīvs abos laukuma galos, paveica lielu darba apjomu.


Pirmais aiz svītras palika Dāvis Ikaunieks. Izlasē pilnīga nulle šogad, lai gan tieši šis bija gads, kurā uzbrucējiem bija iespēja uzkrāt golus, izcelties. “Jablonec” sastāvā neparādīja neko. Tad palika jautājums – kā vērtēt Čehijas labākā leģionāra balvas saņemšanu pavasarī? Tas tomēr ir unikāls notikums Latvijas futbolistiem, šķiet, nekas tāds nav noticis līdz šim. Te jāatceras, ka uz 2018. gadu attiecas tikai puse no sezonas, turklāt, tā daļa, kurā beigās komanda tomēr pamanījās izlidot no augstākās līgas un Dāvis arī beigās vairs nebija vilcējs. Nākamais būtu Šteinbors. Tomēr bez izlases viņa gana labie sasniegumi Gdiņā nav pietiekami. Pēc tam būtu Maksimenko, kas spēlē zolīdos klubos un arī izlasē atzīmējies. Tomēr kaut kā spilgti atmiņā palikusi pendele Gruzijā. Tur neprasījās pat pēc vismazākās iespējas došanas tiesnesim.