/Daugavpils: “Bumbas kontrole? Paldies, nevajag”
Foto: Mārtiņš Sīlis

Daugavpils: “Bumbas kontrole? Paldies, nevajag”

Futbola virslīgas 11. kārtas vienā no pirmās dienas spēlēm “Daugavpils” ar 1:0 pārspēja “Valmieru” un nomainīja to sezonas galvenā pārsteiguma autora tronī.

Mājinieki to paveica ar sev ierastajiem instrumentiem – mazu bumbas kontroli, kompaktu aizsardzību, ātru pāreju uzbrukumā un azerbaidžāņu izcelsmes Liepājas futbola audzēkņa Vugara Askerova golu mača izskaņā.

Šīs spēles InStat dati liecina – Tamaza Pertijas vadītie valmierieši bumbu kontrolēja aptuveni par trešdaļu ilgāk nekā Daugavpils komanda – attiecīgi 31 minūte un 16 sekundes pret 19:45. Procentuālā izteiksmē “Valmiera Glass/ViA” dominēja ar 61-39, un atcerēsimies arī citas Latgales vienības uzvaras – “Mettai” (1:0) daugavpilieši šajā rādītājā zaudēja ar 36-64, “Spartakam” (4:1) ar 41-59, “Liepājai” (3:2) ar 44-56.

Valmieras komanda nespēlē tik dominējoši, kā to vēl nesen darīja Pertijas iepriekšējais klubs “Liepāja”, kas brīžiem iestieg bumbas ripināšanas muklājā un neadresē pietiekami daudz saasinošo piespēļu pretinieku soda laukumā. Vidzemnieki demonstrē ļoti mūsdienīgu futbolu – ar vertikālām piespēlēm ātri pārvar laukuma vidusdaļu un bumbas kontroles pārsvaru iegūst uzbrukuma zonā. Tas gan nenozīmē, ka komanda lielākoties paļaujas uz saviem uzbrūkošās līnijas futbolistiem.

Tieši pretēji – galvenie šāviņu pienesēji ir centra pussargs Helovani, kā arī Valmierā aizsarga pozīcijā spēlējošais Krautmanis un citi nominālo zemo pozīciju futbolisti. Viņi veido uzbrukuma frontes otro ierakumu līniju, kas atbalsta uzbrukumu. Mačā pret “Daugavpili” uzbrukumā pamanāms, ierasti aktīvs un ar individuāli spilgtām epizodēm mirdzošs bija Punculs. Taču Ērika lietderība arī šajā mačā nebija augsta, jo ne viņš atzīmējās ar precīzu sitienu, ne regulāri apdraudēja vārtus.

To visbiežāk darīja pussargi un aizsargi, kas nav nekas neierasts komandām, kurām ir tik iespaidīgs bumbas kontroles pārsvars. Bumba tiek iespēlēta brīvajos flangos, kur ieraujas malējie aizsargi, vai atspēlēta uz soda laukuma robežu. Taču golu šajā spēlē nebija, ko var skaidrot ar Nakamuras sekmīgo izslēgšanu no cīņas.

Ja reiz atceramies pagātni, jāpiemin, ka Pertijas vadībā arī Liepājas komanda nemirdzēja ar pussargu rezultativitāti un cieta no nespējas uzlauzt sāncenšu kompakto aizsardzību.

Latgales vienība prot ātri pārvarēt laukuma vidusdaļu, taču tai tik labi neklājas ar vārtu gūšanas momentu radīšanu. Galvenais gan ir savu iespēju izmantošana. Pat, ja tā ir tikai viena iespēja spēlē.

“Daugavpils” uzbrukuma smailē spēlē pieredzējušais un izsalkušais vilks Askerovs, kurš jau aizvada savu labāko sezonu virslīgā, bet, iespējams, ka pat visā savā karjerā. Liepājas amatieru futbolā kādreiz par Vasju sauktais uzbrucējs demonstrē labākās goleodora īpašības. Viņš drīzāk ir soda laukuma spēlētājs, nekā uzbrukumu noslēdzējs no distances, taču izceļas ar labu enerģiju un darbu komandas labā faktiski jebkurā laukuma zonā.

Varbūt, ka Askerova 1. vieta vārtu guvēju sarakstā, kā arī viņa pagājušās sezonas komandas biedra Kouadio regulārā spēšana “RFS” starta sastāvā motivēs virslīgas klubus pievērst lielāku uzmanību Latvijas čempionāta pirmajai līgai. Futbolists no pirmās līgas jau ir adaptējies Latvijas futbolā, turklāt var izrādīties vairāk motivēts nekā spēlētājs, kurš uz virslīgu pārceļas no solīda līmeņa ārzemju čempionāta. Lai cik ļoti atkal būtu audzis virslīgas līmenis, Eiropā tas joprojām kotējas zemu un daudziem laba līmeņa futbolistiem drīzāk ir solis atpakaļ viņu karjerā.

Turklāt tikko no pirmās līgas nākušam futbolistam vajadzētu būt zemākai algai nekā daudziem virslīgā jau sevi apliecinājušajiem futbolistiem, nemaz nerunājot par jau pieminētajiem ārzemniekiem.