/Dāvis Ikaunieks jūtas gatavs nākamajam līmenim

Dāvis Ikaunieks jūtas gatavs nākamajam līmenim

Vēl vienu soli uz augšu savā karjerā ir spēris Kuldīgā dzimušais liepājnieks DĀVIS IKAUNIEKS, kura nu jau iepriekšējais klubs “Vysočina” nedēļas nogalē paziņoja, ka ir vienojies par latvieša pārdošanu citam Čehijas čempionāta augstākās divīzijas klubam “Jablonec”, kas 2018./2019. gada sezonā piedalīsies Eiropas līgas grupu turnīrā. Tiek lēsts, ka šī transfēra vērtība ir aptuveni 1 miljons, bet individuālo līgumu ar Jabloņecas klubu Dāvim ir paredzēts noslēgt 20. jūnijā.

– Dāvi, apsveicu tevi ar gaidāmo pievienošanos futbola klubam “Jablonec”. Lai arī līgu tu nemainīsi, pievienošanās spēcīgākam klubam izskatās pēc krietna soļa uz priekšu.
– Paldies. Jā, šis klubs tiešām ir spēcīgāks.

– Cik liela nozīme abu klubu vienošanās panākšanā bija tavām vēlmēm?
– Man “Jablonec” prezidents zvanīja, jautāja vai es gribētu spēlēt pie viņiem, un es teicu, ka, protams, gribētu.

– Futbolā ir ierasta prakse, ka kluba vadošie spēlētāji pamet komandu, kad tā izkrīt uz zemāku līgu. Vai tu paliktu Jihlavā, ja šīs pilsētas klubs noturētos HET līgā?
– Jihlavas kluba prezidents noteikti gribētu, lai es palieku, un arī tagad viņš gribēja, lai es palieku. Taču es noteikti uzstātu uz to, ka tik un tā gribētu iet prom.

– Vai tas nozīmē, ka tu uzskati, ka “Vysočina” komandā pavadītajās divās pilnajās sezonās esi sevi pietiekami labi apliecinājis un esi gatavs spert nākamo soli karjerā?
– Jā, es domāju, ka viennozīmīgi. Labi jutos spēlēs pret stiprākām komandām, man daudz kas sanāca. Daudz kas, protams, arī nesanāca, bet es jutos tādā stadijā, ka man ir jāpāriet uz stiprāku komandu un jāpierāda sevi tur.

– “Vysočina” šo sezonu pabeidza priekšpēdējā vietā, tomēr šī gada sākumā tavs nu jau gandrīz bijušais klubs uzvarēja spēcīgus pretiniekus un pakāpās uz tabulas vidusdaļu. Kas sekmēja šādus īslaicīgus panākumus?
– Es domāju, ka trenera maiņa un tas, ka ļoti spēcīgi pamati tika ielikti ziemas gatavošanās laikā. Es varētu teikt, ka tā man bija smagākā pirmssezona pēc kuras es ļoti labi jutos. Arī komanda ļoti labi jutās. Tad arī bija tie labie rezultāti.

– Kādas Čehijā ir pirmssezonas slodzes?
– Vienu nedēļu bijām Turcijā, bet jau pirms pašas sezonas atsākšanās. Tad slodze jau pamazām tika samazināta. Ziemā bija divi treniņi pirmdienā un otrdienā. Trešdienā bija [pārbaudes] spēle. Ja tu tajā maz spēlēji, tad vakarā bija arī treniņš. Ceturtdien, piektdien atkal bija divi treniņi, bet sestdienā spēle. Svētdiena bija brīvdiena. Nedēļā sanāca divas spēles un astoņi vai deviņi treniņi. Turklāt treneris nedeva atlaides. Citi treneri varbūt noņem treniņu, ja kāds ir noguris, bet pie šī trenera (Martina Svedika – aut.) tā nebija.

– Kas tā bija par traumu, kuras dēļ tu sezonas turpinājumā izkriti no sastāva?
– Es biju sastiepis ikra muskuli. Kad atgriezos, pēc uzmainīšanas iesitu golu 90. minūtē, bet biju ļoti zaudējis formu.

– Savainojuma dēļ tu nepaliki arī izlases treniņos. Valstsvienības štābā skaidroja, ka skriet uz priekšu un atpakaļ tu varēji, taču nevarēji skriet uz sāniem.
– Jā, tā bija. Sastiepu sānu saiti un bija arī neliels iekaisums. Skriet varēju, bet nevarēju veikt nekādas kustības uz sāniem. Tāpēc nesanāca uzspēlēt izlasē, bet ļoti gribējās. Bija Baltijas kausa spēles, jauns treneris, izlasē atkal spēlēja brālis. Šoreiz bija ļoti grūti spēli skatīties no malas.

– Vai šis izlases treniņnometnē konstatētais savainojums nevar ietekmēt tavu līgumu ar Jabloņecas klubu?
– Es nezinu vai viņi ir informēti par šo savainojumu. Domāju, ka nekādu lielu problēmu nebūs. Drusku vēl jūtu to ceļgalu, bet paies pāris dienas un viss būs kārtībā. Jabloņecā zina, kāds es esmu spēlētājs, jo pavadīju Čehijā divus gadus. Domāju, ka tas neradīs nekādas problēmas.

– Jabloņecas pilsēta ir neliela – tajā dzīvojot tikai 45 tūkstoši cilvēku –, taču futbola klubs ir spēcīgs. Kādas ir ābolu stiprākās īpašības?
– Kad mēs pret viņiem spēlējām, mums vienmēr gāja ļoti smagi. Viņiem ir raksturīga komandas spēle ar bumbu, katrā pozīcijā ir labi futbolisti. Man ļoti patīk, kā “Jablonec” spēlē, tāpēc uz turieni var braukt uz prieku. Pārsvarā šī komanda spēlē uzbrūkošu futbolu, gūst daudz vārtus. Ja nekļūdos, tā bija trešā rezultatīvākā komanda līgā.

– “Jablonec” sastāvā spēlē čehu futbolists Tomašs Hubšmans, kurš desmit gadus ir pavadījis Doņeckas “Šahtar” vienībā. Vai viņš paliks Jabloņecā?
– Jā, viņš ir parakstījis līgumu uz vēl vienu sezonu. Pirms sezonas mums bija draudzības spēle, un es ar viņu jau drusku aprunājos krieviski.

– Vai Čehijas līgā šī spēlētāja sniegums joprojām ir tikpat iespaidīgs, kāda bija viņa karjera tās labākajos gados?
– Viņam mēdz būt traumas, pēc kurām viņš uz kādu laiku izkrīt no ierindas, bet var redzēt, ka šim spēlētājam ir augsta kvalitāte un labs līmenis.

– Eiropas līgas grupu turnīrā no Čehijas automātiski iekļūst kausa fināla uzvarētāja, tomēr “Slavia” nodrošināja vietu Čempionu līgas kvalifikācijā, kas ceļu uz Eiropas līgas grupu pavēra kausa finālistei “Jablonec”. Skaidrs, ka vieta jaunā kluba sastāvā tev vēl būs jāizcīna, taču vai izredzes spēlēt Eiropas līgas grupu turnīrā bija viens no aspektiem, kas ietekmēja tavu vēlmi spēlēt Jabloņecā?
– Jā, noteikti. Eiropas līgā ir ļoti augsts līmenis, un tas ir viens no iemesliem kāpēc vēlējos pārcelties uz turieni.

– Kad tev ir paredzēts parakstīt līgumu ar jauno klubu?
– Otrdien, 19. jūnijā no rīta es dodos uz Jabloņecu, trešdien no rīta vēl notiek pēdējās pārrunas un tiek parakstīts līgums.

– Vai pārrunās tu piedalies kopā ar savu aģentu?
– Jā, kopā ar aģentu. Viņš man atsūtīja līgumu, es teicu, ko vēlētos uzlabot, un aģents nodeva informāciju klubam, kam būs pēdējais vārds.

– Ja reiz šobrīd notiek pasaules kauss, nevar nepajautāt par taviem favorītiem tajā un par spilgtākajiem iespaidiem.
– Spilgtākie iespaidi ir Islandes neizšķirts pret Argentīnu un Meksikas uzvara pār Vāciju. Futbola ziņā mana favorīte ir Brazīlija, bet domāju, ka tik un tā uzvarēs Vācija. Brazīlija man patīk, jo tā spēlē uzbrūkošu futbolu. Čempionāta laikā tā vēl ieskriesies.