/Jangs: “Liepāja” nav aizsardzības komanda

Jangs: “Liepāja” nav aizsardzības komanda

Futbola kluba “Liepāja/Mogo” 2018. gada sezonas pēdējais no trim galvenajiem treneriem bija skots GORDONS JANGS, kura vadībā mūsējie uzvarēja sešās no deviņām spēlēm, vienreiz cīnījās neizšķirti un divos mačos zaudēja, turklāt šajās spēlēs liepājnieki ielaida tikai divus vārtus. Dažas stundas pēc virslīgas sezonas pēdējās spēles beigām un īsu brīdi pirms komandas sezonas noslēguma banketa sākuma, “Kurzemes Vārds” tikās ar treneri Jangu. Viņš atzina, ka ir vienojies par darbu Liepājā uz divām sezonām, atklāja, ka komanda šoziem pastiprinājumus meklēs Skotijā un Anglijā, kā arī pastāstīja par gaidāmajiem papildinājumiem treneru štābā.

 

– Jūs esat daudz slavējis savus spēlētājus par komandas sekmēm aizsardzībā. Pirms jūsu atnākšanas komandas galvenās problēmas šķita nepietiekams kompaktums balsta pussargu zonā un lēnā atgriešanās aizsardzībā sāncenšu pretuzbrukumu laikā. Kā jums izdevās sakārtot aizsardzību?

– Runājot par to, kādas bija problēmas, jūs pamatā jau atbildējāt uz jautājumu. Ņemot vērā manu pieredzi, esmu sapratis, ka komanda ir visievainojamākā, kad tā uzbrūk. Tāpēc es veltīju daudz laika runājot ar spēlētājiem par līdzsvaru. Kad mēs uzbrūkam, es cenšos pārliecināties, ka spēlētāji zina savu atbildību aizsardzībā. Cilvēki zina, kādā zonā viņiem ir jābūt, zina individuālās segšanas nosacījumus. Mēs visas šīs lietas slīpējām treniņos. Treniņi ir vienīgais veids, kā gūt panākumus. Es jau esmu teicis, ka spēlētāju spējas uzņemt informāciju bija fantastiskas. Kad mēs plānojam nedēļas darbu, mēs koncentrējam darbu uz epizodēm, kad mums nav bumbas, bet vēl svarīgāk uz to, kad mums ir bumba, uz veidotajām vārtu gūšanas iespējām.

– Ja mazāk ielaistu vārtu blakus parādība ir arī mazāk gūtu vārtu, tad tā droši vien nav liela problēma, jo svarīgākais ir izcīnīt trīs punktus?

– Ir un nav. Sniegums ir ļoti svarīgs. Es esmu samērā analītisks. Kad es skatos uz radītajām iespējām, redzu, ka mēs vienā spēlē radām astoņas vārtu gūšanas iespējas, un tas ir diezgan daudz jebkuras valsts vadošā līgā. Kad mēs runājam par spiedienu laukuma uzbrukuma trešdaļā, tā var būt aizsardzību apmulsinoša piespēle, tā var būt atspēle no gala līnijas, tas var būt centrējums vārtsarga laukumā. Mums statistiski ir astoņas šādas epizodes spēlē. “Liepāja” nav aizsardzības tipa komanda. Patiesībā mūsu komanda ir uzbrūkoša. Maz gūto vārtu nav nepietiekamas cenšanās sekas. Es domāju, ka tas ir aukstasinības un pārliecības trūkuma rezultāts. Taču mēs radām iespējas. “Ventspilij” zaudējām ar 0:1, bet mums bija 17 sitieni uz vārtiem. Spēlē pret “Mettu” bija varbūt 12-13 sitienu. Pat šodienas spēlē pret “RFS” mums bija lieliskas iespējas. Bija atklāta spēle. Esmu ļoti priecīgs par to. Mana trenēšana nav īpaši laba, lai spēlētu uz neizšķirtu vai aizsargātos. Manā dabā ir domāt par uzbrukumu, bet esmu iemācījies mēģināt veidot sabalansētāku sistēmu.

Es iedrošinu spēlētājus izpildīt agrus sitienus. Spēlē pret “RFS” vārtu guvums sekoja lieliskai kombinacionālai saspēlei, bet rezultātu deva agrs sitiens, nepārturot bumbu. Katru dienu treniņā es 10-15 minūtes pie tā strādāju ar vairākiem spēlētājiem, jo jūtu, ka tā ir spēles svarīga daļa. Ar uzbrucējiem strādājam pie specifiskām kustībām, kā pareizi turēt ķermeni, kā skriet, kā tīrāk apstrādāt bumbu. Es vēlos to izveidot kā standartu kluba gados jaunajiem spēlētājiem. Uzbrucēji tiek trenēti kā viņiem vajadzētu noslēgt uzbrukumus, pussargi – kā viņiem vajadzētu saņemt un piespēlēt bumbu, un aizsargi – kā aizstāvēties pamatsituācijās, piemēram, centrējumu un presinga gadījumos. Spēle nav tik sarežģīta, kā cilvēki domā, bet ir kārtīgi jādara savs darbs un pareizi jāplāno.

 

– Kādās pozīcijās komanda ir jāpastiprina starpsezonu laikā?

– Tikai aklais neredzētu, ka mums ir jāpastiprina uzbrukuma līnija. Tas nenozīmē, ka komandā esošie spēlētāji nevar kļūt labāki, taču es vēlos noteikta tipa uzbrucējus. Es vēlos ātrus uzbrucējus, es vēlos uzbrucējus, kuri ir sevi apliecinājuši un kuri būs derīgi šai līgai. Aizsardzībā mēs izskatāmies komfortabli, tur ir jautājums par progresa turpināšanu. Rekrutēšanā uzsvars būs uz uzbrucējiem.

Janvārī nav labākais transfēru logs, jo Eiropā lielākoties ir ziemas līgas, un daudzi spēlētāji janvārī nav pieejami. Man ir modelis, ko es gribētu realizēt nākamo pusotra – divu gadu laikā. To atbalsta kluba īpašnieks. Domāju, ka tas būs kaut kas vairāk par jaunu spēlētāju piesaistīšanu. Gribu veidot komandu pakāpeniski, soli pa solim. Gribu piesaistīt arī gados jaunus spēlētājus. Gribu redzēt spēlētājus no Liepājas reģiona, gribu redzēt Latvijas spēlētājus. Mana specializācija ir snieguma kvalitāte un spēlētāju attīstīšana. Domāju, ka es varu veidot spēlētājus labākus, vienalga vai viņiem ir 15 vai 35 gadi.

– Vai jūs pats nodarbosieties ar skautošanu?

– Pēc sezonas beigām spēlētāji dosies atvaļinājumā. Viņiem būs trīs nedēļas pilnīgai atpūtai, tad viņi izies četru nedēļu individuālo sagatavošanās programmu un 12. janvārī atgriezīsies uz pirmssezonas pārbaudēm. Mēs dosimies uz divām pirmssezonas treniņnometnēm siltajās zemēs. Mums viss ir saplānots līdz nākamās sezonas pirmajai spēlei 10. martā.

Šajā sešu – septiņu nedēļu pārtraukumā, kad spēlētāji būs prom, es aktīvi rekrutēšu spēlētājus Eiropā un Apvienotajā Karalistē. Vēlos panākt vienošanos ar dažiem klubiem, ar kuriem esmu nodibinājis saiknes, lai mēs īrētu un iespēlētu jaunos futbolistus, kuriem ir izredzes spēlēt Apvienotajā Karalistē un ārpus tās. Centīsimies panākt vienošanos par sadarbību. Man jau ir sarunātas tikšanās trijos četros Anglijas un Skotijas klubos, ar kuriem man ir ilgstoši izveidojušās saiknes (G. Jangs ir strādājis Skotijas klubos “Motherwell”, “Dundee United”, “East Fife” un “Falkirk”, kā arī angļu “Sheffield United” – aut.).

– Vai tā ir taisnība, ka esat ar Liepājas klubu vienojušies par divu gadu sadarbību?

– Tas nav paziņots oficiāli, bet mēs esam vienojušies par nosacījumiem, un ne tikai par personīgiem nosacījumiem. Man atnākšana uz šejieni nozīmē izaicinājumu izveidot kaut ko [nopietnu], un lai man šajā izveidošanā būtu nozīmīga loma. Atrašanās mazā klubā nozīmē iespēju būt tādā pozīcijā. Tajā pašā laikā es neesmu tāds cilvēks, kurš šeit ir ieradies pavadīt brīvdienas. Es esmu smagi strādājošs cilvēks. Uz šī principa es vienmēr esmu veidojis savu reputāciju.

– Vai ir paredzētas izmaiņas arī kluba treneru štābā?

– Jā, arī tā ir daļa no plāna. Pirms četrām vai piecām nedēļām mēs apsēdāmies un izveidojām manis prezentēto kluba attīstības skeletu. Mēs vēlamies piesaistīt trenerus, kuri specializējas spēka un kondīcijas treniņos, sporta zinātnē, vēlamies pārveidot kluba medicīnas nodaļu. Vēlamies profesionālāku pieeju kluba ikdienas darbā. Man ir bijusi izdevība strādāt dažādās valstīs vairākos kontinentos. Varu Liepājā ienest tās lietas, ko esmu iemācījies. Tas neprasa milzu naudu, tas prasa veselo saprātu un pienākumu sadali. Oļegs Hramovs ir veiksmīgs uzņēmējs un uztver vīziju par organizāciju, ko es vēlos izveidot. Futbolā ir jāplāno, jāgatavojas, jāanalizē. Es cenšos ieviest uzvarošu mentalitāti, lai katrs, kurš atbrauc uz Liepāju zina, ka mūs ir grūti uzvarēt, lai pretinieki zina, ka šeit būs jāuzvar karš. Tas ir pats svarīgākais. Neviens nedrīkst atbraukt un tikt pie uzvaras, kas viņiem tiek uzdāvināta. Gribu, lai mēs būtu ļoti spēcīgi mentāli, fiziski un tehniski.

Avots: “Kurzemes Vārds”
13.11.2018